Piektdiena, 14.12.2018, 10:47

Tenerife - mana mīla

Atpakaļ uz mājas lapu
[ Jaunas vēstules · Dalībnieki · Foruma noteikumi · Meklēšana · RSS ]
  • Lappuse 1 no 1
  • 1
Forums » Tenerife - Jūsu ceļojumu iespaidi, stāsti un ieteikumi » Tenerife - Ceļojumu apraksti » Mans pirmais ceļojums uz Tenerifi (2010 gada 13.08 - 20.08)
Mans pirmais ceļojums uz Tenerifi
fairumDatums: Pirmdiena, 02.05.2011, 00:33 | Ziņojums # 1
Ierindnieks
Grupa: Administratori
Ziņojumu skaits: 6
Reputācija: 0
Statuss: Offline
Astoņas dienas, septiņas naktis šajā pasakā – Tenerifē. Ceļoju kopā ar māsīcas dēlu.
Ceļojums bija super - esmu atstājis daļu savas sirds šajā salā. Zemāk apraksti par katru dienu (žēl ka to bija tik maz), aprakstus rakstīju krieviski vienam citam forumam uz karstām pēdām - tāpēc var likties ka tur ir daudz negatīvisma (attiecīgajā brīdī tas tā bija), bet nu ir pagājis krietns laiks, un viss negatīvais, kas bija tad, tagad liekas sīks un ceļojumu padarīja tikai jautrāku un ar papildus piedzīvojumiem.

1 diena.

Ielidojām Tenerifē 12.00 pēc vietējā laika. Apmēram 13.00 jau bijām viesnīcā Mar-Ola Park, pašā Las Amerikas sākumā, tur, kur beidzas Los Kristianos (faktiski viena pilsēta plūdeni pārtop otrā – nav izteiktas robežas).

Viesnīcas pagalmā:

Mazliet atpūtāmies un gājām aplūkot pilsētu. Atradām ekskursiju menedžeri Māri ( jau iepriekš bijām sarakstījušies – viņa koordinātes atradu internetā), kurš piedāvā ekskursijas 2 reizēs lētāk, nekā mūsējais TEZtur, un komunicē arī latviešu un krievu valodās. Tiesa, viņš mūs tā apkrāva ar informāciju, ka mēs tā jēdzīgi daudz nesapratām. Nolēmām nesteigties un to “sagremot”. Vēl jo vairāk tāpēc, ka vēl ā Rīgā nolēmām aplūkot salu paši (lūk tā ir mūsu pirmā lielā kļūda). Atceļā iegājām firmā INTERVENTURE, kur mums tika rezervēta mašīna. Sekretāre Solvita (arī latviete), ļoti patīkams cilvēks, mums ātri visu noformēja, un pat iedeva atslēgu no apakšzemes stāvvietas zem mājas, kurā bija firma. Mašīnu pēc līguma nosacījumiem mums piegādās pie hoteļa plkst. 18.00. gājām atpakaļ uz hoteli un pa ceļu iegājām Merkadonā (veikals līdzīgs mūsu Maxima vai RIMI) – veikals bija gandrīz blakus hotelim. Jau iepriekš studējot internetā, uzzināju, ka Merkadona ir lētākie lielveikali Tenerifē.

Sapirkām produktus (mums bija ceļazīme bez ēdināšanas), jo numurā bija virtuves stūris ar keramisko elektroplīti, ledusskapi un traukiem.
Pārģērbāmies un gājām beidzot uz pludmali Las Vistas – tuvākā pie Mar-Ola Park. Nopeldējāmies okeānā pirmo reizi dzīvē. Vēja nav, bet pret krastu triecas liels vilnis. Ūdens dzidrs un silts (+23). Pludmale no pelēkām smiltīm (praktiski visas lielākās pludmales Tenerifē ir mākslīgi veidotas. Konkrēti Las Vistas no okeāna dibens iegūtām smiltīm. Lielākoties pludmales ir aprīkotas ar akmens krāvumiem, kas perpendikulāri iestiepjas okeānā – viļņlaužiem, tie pasargā pludmales no ieskalošanas okeānā).
Kas man šajā pludmalē nepatika (un uz daudzām citām arī) – tā ir mums ierasto Rīgas jūrmalā kabīņu priekš pārģērbšanās neesamība. Bet ilgi kavēties nevarējām, laiks gāja uz plkst. sešiem. Iedeva mums pasūtītā Citroen C-3 vietā, arī Citroen, bet marku augstāk. Un cilvēks, kurš atdzina mašīnu, izskaidroja mums dažas vadīšanas un novietošanas nianses uz salas. Benzīna bija gandrīz uz nulles. Mēs ātri pagatavojām vakariņas, paēdām, un nolēmām aizbraukt piepildīt bāku un pie reizes “iebraukt” mašīnu. Pie stūres māsīcas dēls – man nav tiesību... confused
Lūk šeit tad arī iesākās. Klusas šausmas! Navigators Tom-Tom, kuru māsīcas dēls paņēma līdzi, maigi izsakoties, meloja (kā pēc tam mums apskaidroja, bija jāielādē jaunākā informācija par ceļiem) – un ceļi daudzās vietās tika remontēti. Mēs tāpat nebijām domājuši, ka uz salas ir tāda traka automobiļu kustība (pat atrodoties hotelī, visu nakti, kamēr pieradu, nevarēju aizmigt – mašīnas joņo bez mitas), un ar mašīnas novietošanu ir lielas problēmas.
Īsāk, apmaldījāmies. Pajautāt nav kam, valodu nezinām, atgriešanas Punkts, kas bija iestatīts navigatorā, nekādi netuvojās. Ceļu ir jūra - nobraucieni, apļveida krustojumi, estakādes utt. Un galvenais, nevar apstāties apdomāties – uzreiz mašīnas no aizmugures mācas virsū. Iestājās nakts. Šādi maldoties stundas 2-3, beidzot tomēr atgriezāmies ap plkst. 23 hotelī. Nolēmām iet gulēt, jo rītdien plānojām paši aizbraukt līdz Los Gigantes un veikt izbraucienu ar kuģīti pa okeānu. Pirmā uzturēšanās diena uz salas bija noslēgusies.

 
fairumDatums: Pirmdiena, 02.05.2011, 12:20 | Ziņojums # 2
Ierindnieks
Grupa: Administratori
Ziņojumu skaits: 6
Reputācija: 0
Statuss: Offline
2 diena.

Piecēlāmies plkst. 7 rīta. Pabrokastojām, un plkst. 8 sēdāmies mašīnā. Šodien mums pēc plāna bija Los Gigantes – izbrauciens okeānā ar kuģīti. Kā lasīju atsauksmes Internetā, tad labāk to izdarīt pašiem - atbraukt uz Los Gigantes agrāk, un tur ostā izvēlēties sev ceļojumu, kurš iepatiksies.
Iestatījām navigatorā galamērķi un pašu īsāko ceļu - un uz priekšu! Urā! Mēs braucam un apkārt atveras brīnišķīgas ainavas. Pēc kāda laika navigators nokomandēja nogriezties no šīs brīnišķīgas šosejas, un mēs izbraucām uz cita ceļa. Navigators komandēja - še pa kreisi, še pa labi, kamēr beidzot mēs izbraucām uz ļoti šaura ceļa, kur pēc idejas, 2 mašīnas nevarēja pabraukt garām viena otrai. Un pie tam vēl ceļš sāka cilpot un bija asi kāpumi un nobraucieni, gandrīz 45 grādu slīpumā! Bija ne visai omulīgi. Bet, paldies Dievam, neviena mašīna nebija sastopama. Beidzot izbraucām atkal uz normālas šosejas un iebraucām Los Gigantes. Šī pilsētiņa lielākoties bija kalna nogāzē.

Sākām meklēt ostu (pēc idejas tā taču ir piekrastē?) - aizkūlāmies gandrīz līdz krastam, bet ilgi cilpojām, kamēr pieparkojām mašīnu (to šeit ir bezgalīgi daudz). Izgājām uz piekrasti, bet izrādījās, ka osta pavisam nav šeit, bet vēl tālāk uz Teno pusi, un aiz neliela līča.

Tā kā nācās atkal izbraukt no pilsētas kalnup, un iebraukt tajā lejā no citas puses. Atceroties par to, ka ar novietošanu bija grūtības, mēs uz ceļa, kurš gāja lejā, pamanījām brīvu vietu, un pieparkojāmies. Tālāk nolēmām iet kājām, jo osta bija redzama lejā. Māsīcas dēls neiestatīja atgriešanas punktu uz navigatora, nolēmām, ka jau tā atradīsim - re osta, bet ceļš iet augšā.
Atnācām uz ostu. Jā, patiešām, te bija kuģīšu, kuteru un motorlaivu izvēle. Starp citu, izrādījās, ka varējām mierīgi noparkoties tieši ostā. Bet kas ir darīts, izdarīts, neiesim atgriezties atpakaļ.
Bija jau ap plkst. 10 (tas nozīmē, ka mēs kūlāmies šurp gandrīz 2 stundas!). Nopirkām biļetes uz stilizētu kā pirātisku pseido burenieku „Flipper Uno”, jo tie solīja obligāti parādīt vaļus, un ceļojuma ilgums 3 stundas, un vēl ar peldi atklātā okeānā.

Izgājām no ostas plkst. 12.30. Publika bija daudznāciju, gan bērni, jauni pārīši, vidēja vecuma un sirmgalvji. Bija kādi 60 cilvēki. Mēs iekārtojāmies uz kuģa pakaļgala augšējā klāja.
Līdzko izgājām atklātā okeānā, iesākās viļņi. Un gandrīz uzreiz - delfīni, tie, gan peldēja blakus, gan apdzina kuģi, bet īpaši efektīgi bija, kad tie lēca uz viļņa aiz pakaļgala. Skaisti. Atnesa dzērienus (gan atspirdzinošus, un vieglu vīnu).

Es pievērsu uzmanību, ka viens no komandas locekļiem binoklī kaut ko ilgi aplūko. Nopratu - meklē vaļus. Bet tie arvien netrāpījās. Jau pagājis stundas pusotras peldēšanas. Beidzot, kā es sapratu, pa rāciju, kuģis priekšā, kurš gāja mazliet pa labi, paziņoja, kas ir vaļi. Mūsu burinieks asi uzņēma ātrumu un gāja tuvāk pie krasta uz Las Amerikas pusi. Bija redzami 2 nelieli vaļi. Tiesa, izelpas strūklaku es redzēju tikai vienu reizi, un tālu. Māsīcas dēls to neievēroja, viņš vispār jutās nelāgi – viņu iešūpoja jūras slimība. Vaļi bija nelieli, nu varbūt reizes 1,5-2 lielāki par delfīniem. Un gulēja rāmi uz ūdens virsmas. Burinieks veica ap tiem pagodinājuma apli, un devās atceļā (mums taču solīja aizpeldēt līdz Teno ragam).
Mūs pabaroja - rīsi ar kaut kādiem jūras produktiem. Bet māsīcas dēls neēda, viņam bija pavisam slikti, un vēl kaut kādi vācieši (kompānija cilvēki 5) sāka smēķēt, un visi dūmi nāca uz mūsu pusi. Es palūdzu (cik ļāva mans skolā iegūtais vārdu krājums) angiski: Dont smoking, plīz. Bet viņi izlikās nedzirdam (vai nesaprotam) un nenodzēsa cigaretes. Mani pārņēma tādas dusmas, ka sagribējās tiem mūlī iespļaut: Dojčes švaine (no kurienes atceros šo izteicienu – liekas vācu cūka). Bet noturējos. Uz atlikušo brauciena daļu garīgais bija sabojāts.
Līdz Teno ragam kuģis ir tā arī neaizgāja (droši vien laika vairs neatlika – šiem bija ieplānots vēl viens brauciens). Gājām metrus 20 no stāvām klintīm – fantastisks skaistums!

Flipper Uno pie klintīm (foto nav mans)

Piegājām pie viena līča pie aizas (vēlāk uzzināju, ka tā ir slavenā Maskas aizas izeja). Burinieks meta enkuru, un daudzi izģērbās un sāka lēkt ūdenī. Tā kā māsīcas dēlam bija slikti, viņš nepeldējās, un es tāpat. Ko padarīt.
Tā turpinājās ap pusstundu, un burinieks, beidzot, sāka iet atpakaļ uz Los Gigantes. Tur jau gaidīja nākamais pūlis.
Mēs iznācām krastā, un devāmies pie mašīnas. Un lūk, te iesākās šausmas.

 
fairumDatums: Pirmdiena, 02.05.2011, 21:59 | Ziņojums # 3
Ierindnieks
Grupa: Administratori
Ziņojumu skaits: 6
Reputācija: 0
Statuss: Offline
2 diena – turpinājums.

Atstājuši ostu, mēs gājām augšā pa ielu (kā mums likās, pa to, pa kuru gāja šurp). Bet ejot arvien augstāk un augstāk, mēs atklājām, ka tā ir pavisam cita iela. Ka darīt? Nolēmām aiziet līdz pašai augšai – varbūt tur kļūs skaidrs, kur mēs atstājām mašīnu. Bet aizejot gandrīz līdz augšai, mēs nekā nesapratām. Iznāca uz liela krustojuma. Pa kreisi bija iela, kas gāja lejā, bet uz tās bija ķieģelis – kas nozīmē, ka pa to mēs nevarējām braukt. Palika divas ielas pa labi, kuras arī gāja lejup. Tomēr mēs kaut kā neatpazinām tās. Uz tās ielas, kur atstājām mašīnu, bija plata sarkana līnija auto novietošanai ielas kreisajā pusē. Uz šajām nebija.
Nolēmām paiet vēl augstāk (vēl viens ceļš gāja augšup), tomēr pēc pāris kvartāliem atklājām, ka pilsēta sāk beigties. Gājām atkal lejā, bet pa citu ceļu. Nonācām gandrīz līdz ostai, līdz kaut kādam pagriezienam, un priecīgi atklājām, ka šo vietu mēs atceramies. Un vēl viens ceļš iet augšup. Mēs priecīgi gājām atkal augšā. Bija jau vairāk kā plkst.15, un saule svelmēja nežēlīgi. Tomēr nonākot atkal līdz krustojumam, mēs sapratām, kas arī šī nav īstā iela. Bet blakus bija vēl viena, un pa to mēs gājām atkal lejā, cerībā, ka, beidzot, šī būs īstā. Piga. Ka darīt?
Pārņēma tāds kā stupors – valodu nezinām, ielu neesam iegaumējuši... haha
Šeit man radās ideja – ir jāapstādina taksis (čāpot augšā vairāk nebija man spēka – sasāpējās trīs gadus atpakaļ lauztā potīte), un piezvanīt Solvitai (paldies Dievam man bija viņas vizītkarte kabatā) mūsu mašīnas izīrējamā kantorī, izskaidrot situāciju, un palūgt viņu izskaidrot takša vadītājam spāniski. Taksi apstādinājām, sāku zvanīt, tomēr neviens nepacēla klausuli (man līdzi bija tikai Solvitas numurs, pārēji palika mašīnā. Bija sestdiena, un kā noskaidrojās pēc tam – Interventuri ofiss strādāja tikai līdz plkst. diviem). Bet labi ka mobilā telefona atmiņā bija tūraģenta Māra numurs. Bet viņš sākumā nesaprata – padomāja, ka evakuators ir pievācis mūsu mašīnu. Beidzot izdevās viņam izskaidrot. Un par plato sarkanu līniju auto novietošanai. Un viņš to izskaidroja vadītājam. Sēdāmies taksī, aizbraucām atkal līdz augšējam krustojumam, un taksists, pabraucot mazliet uz priekšu tālāk par ķieģeļa zīmi, nogriezās pa kreisi uz šo ielu. URĀ! Tā bija tā pati iela! Ak vai – mēs bijām blakus, bet nepagriezāmies šurp – ķieģelis sajauca galvu. Izrādās ka ka ķieģelis aizliedza pagriezienu pa kreisi no krustojuma, nevis braukšanu pa šo ielu.
Taksis burtiski trijās minūtēs atrada mūsu vāģi. Iedevu šim 5 eiro. cry
Ar ciešu apņemšanos aizbraukt līdz Las Amerikas un nodot mašīnu atpakaļ pie vella, mēs devāmies atpakaļceļā. Paldies Dievam, atceļā viss bija okej. Izvēlējāmies šoseju gar okeāna piekrasti. Netālu no Los Gigantes apstājāmies uzkost un nopeldēties pludmalē ar vulkānisku melnu smilti La Arena. Super – ar basām kājām i nedomā kāpt smiltīs – tās saulē bija tā sakarsušas, ka domāju varēja olu uzcept. Bet kādi smaragdzaļi un stāvi viļņi pie paša krasta. Un galvenais – bezvējš, lūk, ko nozīmē okeāns. Ne pa velti šī pludmale ir iekļauta UNESCO mantojumu sarakstā.
Atbraucot Las Amerikā, piestūrējām pie Interventure – lūk šeit tad arī atklājām, ka šodien tak sestdiena, un firma jau ir aizvērusies. Un rītdien svētdiena – arī nestrādā. Tas nozīmē, ka mašīnu nodot varēsim tikai pirmdien. Tā, kā mēs ņēmām autiņu plkst. 18 vakarā, tas nozīmē, ka vēl arī pirmdien mašīna būs mums.. Ko padarīsi, tad ir jāizmanto cik var – īre izmaksāja 28 eiro dienā.
Pavakariņojām un gājām peldēties uz mūsu tuvāko pludmali Las Vistas un vēlāk aizgājām tālāk uz pludmali Camisjon, bet tā man nepatika – ieiet tajā varēja ejot cauri restorānam, un tā kā bija jau vakars, pludmalē bija maz cilvēku – lielākoties visi sēdēja tajā restorānā uz terases, kas stiepās visas pludmales garumā, un (garlaicības mākti?) blenza tev virsū. Jūties kā uz skatuves.
Atpakaļceļā nesteidzoties aplūkojām daudzos veikaliņus, kas bija uz promenādes.
Tā beidzās mūsu otrā diena Tenerifē.

 
fairumDatums: Otrdiena, 03.05.2011, 23:23 | Ziņojums # 4
Ierindnieks
Grupa: Administratori
Ziņojumu skaits: 6
Reputācija: 0
Statuss: Offline
3 diena.

Piecēlāmies plkst. 7 rīta. Pabrokastojām. Iepriekšējā vakarā biju sazvanījies ar Māri, un vienojāmies satikties viņa ofisā plkst. 10 no rīta biļešu iegādei uz ekskursijām. Mašīna bija atstāta apakšzemes stāvvietā zem Interventuras. Aizbraucām līdz strupceļam pie hoteļa Konkistador, tur alejas tipa iela – pa vidu apstādījumi un palmas, bet visā garumā, no abām pusēm – bezmaksas vietas mašīnu novietošanai. Tā kā bija vēl agrs (mazliet vairāk par plkst. 8 rīta), atradām vietu, kur pieparkoties.
Tālāk gājām kājām. Iznācām uz krastmalas, pludmale šajā vietā bija droši vien pirmatnējā izskatā, t.i. akmeņaina, bez smiltīm. Kas pārsteidza – bija daudz drazu un atkritumu. Taisnība tieši šajā momentā 6 cilvēki uzkopa ceļu, varbūt arī pludmali pēc tam uzkops.

Ielas uzkopšanas darbi

Akmeņainā pludmale pie Konkistador

Nonācām līdz Māra ofisam. Tas bija vēl aizvērts, un mēs nolēmām aiziet uz pludmali izpeldēties.
Tur bija divas pludmales Playa de Troya – viena ar viļņlaužiem perpendikulāri krastam, otra – vienam blakus esošās pludmales viļņlauzim uzbērtas smiltis un viļņlauža turpinājums paralēli krastam. Šī man ļoti iepatikās – varēja tālāk ieiet okeānā, un apmesties uz akmeņiem (tur bija lieli vulkāniski akmeņi. Te tad mēs apmetāmies - izpeldējāmies un pasauļojāmies ap divām stundām. Sākumā cilvēku bija maz – daži makšķernieki uz akmeņiem okeāna pusē un sportiskas formas uzturētāji – tie vingroja un skraidīja pa krastu..

"Mūsu" pludmale

Pludmale aiz akmens krāvumiem

Ap plkst. 10 jau sāka savākties atpūtnieki un mēs devāmies uz Māra kantori. Viņš jau bija savā darba vietā. Es viņu pabrīdināju, lai viņš atkal nesāktu mums „krāmēt” lielu informācijas daudzumu, bet skaidri piedāvātu, ar ko mums nodarboties šodien, un bez mašīnas. Vienojāmies par izklaidi uz submarīnas Safaris (zemūdene). Ekskursijai bija jāsākas plkst. 14 – speciāls autobuss piebrauks pēc mums pie hoteļa Columbus.
Mēs iegādājāmies arī divkāršas biļetes - Loro parks (uz otrdienu) + Siāma ir parks (ceturtdien). Viss kopā mums izmaksāja 103 eiro katram. Nezinu, tas ir dārgi vai lēti. Māris sacīja, ka lēti.
Tā kā laika līdz plkst. 14 bija gana, mēs atgriezāmies uz iepatikušos pludmali, kur sabijām līdz plkst. 12.

Pēc tam devāmies uz Columbus pusi, bet ceļā nolēmām paēst. Restorāns, kuru mums ieteica Māris, bija aizvērts. Izrādās šai dienā uz salas bija kādi katoļu svētki, un daudzas iestādes nestrādāja. Pusdienojām citā. Pasūtījām zupu no jūras produktiem (no bļodas slējās gaisā «drausmīgi» briesmoņi – knapi izdevās pierunāt māsīcas dēlu pagaršot. Žēl, ka aizmirsu nofotografēt), kaut kādu zivi, salātus – vienu porciju uz diviem un sulu. Izmaksāja katram ap 16 eiro.
Ap plkst. 13.30 mēs paguruši (traki svelmēja saule – mēs uz salas trāpījāmies tajā retajā reizē, kad iepriekš bija pūtis vējš Kaļima no Sahāras tuksneša, kas atnes dažas reizes gadā tropisko karstumu uz Tenerifi (lejā pie okeāna pāri +30, bet augstāk kalnos pat līdz +50!) un gaisā virmoja smalkas jo smalkas smiltis, kuru dēļ nevarēja saredzēt blakus esošo salu La Gomera), aizgājām līdz viesnīcai Columbus. Autobuss nokavēja 5 minūtes. Un tad vēl tas riņķoja pa Las Amerikas un Los Kristianos veselu stundu, lai savāktu citus ekskursantus, un apmēram ap 15.30 piebraucām pie ostas Los Abrigos (blakus Dienvidu lidostai). Kamēr mēs tā braukājāmies, debesis aizvilka mākoņi un saule pazuda pavisam.

Submarīna stāvēja pie piestātnes

Ap pusstundu visi mīcījās suvenīru tirgotavā (es nopirku brīnišķīgus jūras briesmonīšus – izgreznojumu akvārijam. Ekskursija iesākās 16.00, un ilga tikai 40 minūtes. Izejot no ostas, zemūdene sāka iegremdēties (augšā, kā es sapratu, gāja pavadības kuteris), un gāja gar krauju krastu. Tā, kā saules nebija, visa ainava likās apmākusies un pelēcīga. Mēs iegremdējāmies dziļumā gandrīz 30 metri. Okeāna dibens bija smilšains, un no tā retumis (apmēram 1 metru viens no otra) slējās gaisā kaut kas lentveidīgs (aļģes? Jūras tārpi?) garumā ap centimetriem 30-40 un locījās (vai līgojās straumes iedarbībā?). Ekskursijas gids kaut ko nepārtraukti bazūnēja spāņu valodā (ekskursantu vairākums, kā es sapratu, bija spāņi) tā, ka mēs nenieka nesapratām.

Garām ilumonatoriem peldēja zivis (kā es aprēķināju, apmēram 5 atšķirīgi veidi.

Vienuviet es pamanīju astoņkāji, bet tādēļ, ka apgaismojums bija vājš, viņš knapi bija redzams. Tāpat, likās ka pa dibenu aizčāpoja langusts, bet es neesmu pārliecināts 100% par to.
Parādījās lielas zivis - rajas. Zemūdene apstājās. Aiz iluminatoriem parādījās sieviete akvalangā, kura peldēja gar iluminatoriem milzīgas rajas pavadībā. Šī raja droši vien bija pieradināta, jo ļāva akvalangistei sevi glaudīt un peldēt kopā riņķī ap laivu, tā, lai būtu redzama visos iluminatoros.

Zemūdene pagrieza atpakaļ. Tagad mūsu iluminatoros nebija redzams gandrīz nekas, izņemot līgojošos dzinumus un retām zivīm, kas peldēja garām. Visa darbība pārcēlās uz pretējo borta pusi – tur, kur bija redzamas klintis.
Tā kā faktiski visa darbība aizņēma 20 minūtes. Ja godīgi, jutos vīlies. Varbūt saules neesamības dēļ. Es esmu pārliecināts, ka ja spīdētu saule, tad droši vien viss izskatītos citādi. Tā ka tā ir loterija – kam palaimēsies, kam ne.
Un kāda cūcība – atpakaļceļā mākoņi izklīda un parādījās saule. Mūs aizveda gandrīz līdz Konkistadoram. Atradām savu mašīnu (kas šoreiz nebija grūti – un pie tam vēl nopeilējām atgriešanas punktu uz navigatora, katram gadījumam), un atgriezāmies viesnīcā. Bija jau pāri plkst. 18. Atstājot mašīnu netālu no viesnīcas (palaimējās), iegājām Merkadonā paņemt kaut ko vakariņām. Faktiski šai dienā mēs mašīnu tā jēdzīgi nelietojām, bet 38 eiro par nomu aizgāja.
Pavakariņojām un aizgājām nopeldēties uz Kamison pludmali, kura aiz Las Vistas. Atkal uznāca mākoņi un pat sāka mazumiņu pilēt. Debesis virs okeāna bija draudoši melnas. Mēs steigšus devāmies atpakaļ ā viesnīcu. Bet tā arī nesāka līt.
Nākamajā dienā mēs ieplānojām ar mašīnu no rīta uz Monkey parku un pēc tam uz Guimar piramīdām. Jo vakarā nolēmām atdot mašīnu atpakaļ.

Esmu palaidis garām ne mazsvarīgu detaļu, kura pēc tam kļūs par vienu no spilgtākiem mūsu uzturēšanās momentiem Tenerifē.
Atpūšoties pludmalē, gaidot laiku, kad būs jābrauc uz zemūdeni, mēs satikām vienu latviešu pāri, kuri lidoja ar mums vienā lidmašīnā no Rīgas.
Tad lūk, viņi iedeva viena latvieša - privātā gida Mārtiņa telefonu (tiesa, informāciju es kaut kur izlasīju par viņu vēl Rīga, kādā forumā, bet nepiešķīru tam nozīmi, jo uzskatīju, ka privāta pārvadāšana – tas ir priekš ļoti bagātiem).
Izrādās – nē. Par pilnīgi pieņemamu cenu, viņš piedāvā braucienu uz Teides vulkānu, tālāk uz Teno ragu, kur tūrisma firmas ar autobusiem nevadā (ar peldi salas pašos smaragdzaļākos ūdeņos) – Garachiko (lavas baseini un pusdienas) – Ikod (slavenais Drago koks un superīgs suvenīru veikals) – Puerto de la Kruza – Santa Kruza (ar peldi pludmalē no zeltainām smiltīm) – Kandelarija. Pa ceļam ļoti daudz citu skaistumu. Bet par to vēlāk.
Es sazvanījos, un mēs vienojāmies uz trešdienu – veiksmīgi, viņš bija brīvs. Jo mums jau bija nopirktas Tvin Tickets biļetes uz Loro parku uz otrdienu, bet ceturtdien – Siam Parks.

Vai turpināt rakstīt?

 
kaspars776Datums: Otrdiena, 04.10.2011, 00:13 | Ziņojums # 5
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ziņojumu skaits: 2
Reputācija: 0
Statuss: Offline
Jā, kruta, "necenzēts"

Pievienots (04.10.2011, 00:13)
---------------------------------------------
Traks var palikt un nomirt var skatoties šitās bildes. wacko
es arī gribu uz Tenerifi!!
 
Forums » Tenerife - Jūsu ceļojumu iespaidi, stāsti un ieteikumi » Tenerife - Ceļojumu apraksti » Mans pirmais ceļojums uz Tenerifi (2010 gada 13.08 - 20.08)
  • Lappuse 1 no 1
  • 1
Meklēšana:

Atpakaļ uz mājas lapu

eXTReMe Tracker